Pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pietekumu

 

1. Juridiskās personas vadībai ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja juridiskā persona nevar nokārtot parādsaistības ilgāk nekā divus mēnešus

Maksātnespējas likuma 60.pana 3.daļa un 57.panta 1.daļa nosaka, ka parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja tā ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojusi parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.

Minētais likuma noteikums nav jāuztver burtiski. Ja šo likuma noteikumu burtiski ievērotu visi uzņēmumi, gandrīz visām juridiskajām personām būtu jāierosina maksātnespējas process, jo reti ir tādi uzņēmumi, kas kādreiz nekavētu kādu maksājumu ilgāk par diviem mēnešiem. Likums arī nenosaka šo nenokārtoto parādsaistību minimālo apmēru.

Pēc būtības maksātnespējas pieteikums ir jāiesniedz tikai tad, ja juridiskā persona naudas līdzekļu trūkuma dēļ nevar nokārtot parādsaistības, un nav pamatoti cerēt, ka uzņēmumam saprātīgā laikā būs iespējas šo parādu nokārtot. Maksātnespēja nav jāuzsāk, ja juridiskā persona kādu citu apstākļu dēļ nemaksā parādu, piemēram, ja par pienākumu maksāt parādu ir strīds vai sabiedrības vadība apzināti neveic maksājumus, lai naudas līdzekļus novirzītu citām vajadzībām.

Maksātnespējas likuma 60.pants paredz izņēmumu no šī pienākuma, t.i., pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu nav, ja ar kreditoru ir noslēgta vienošanās vai juridiskai personai ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

Maksātnespējas likumā noteiktais pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu nekavējoties bieži var nonākt pretrunā ar Komerclikuma noteikumiem. Komerclikuma 219.pants nosaka, ka gadījumos, ja ir konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei ir pienākums par to ir ziņot padomei (ja tāda ir izveidota) un sasaukt dalībnieku sapulci, kurā valdei jāsniedz paskaidrojumi.

Vēl sarežģītāk vienlaicīgi ievērot gan Maksātnespējas likuma, gan Komerclikuma prasības var būt akciju sabiedrībai, jo akciju sabiedrībā par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu lemj akcionāru sapulce, nevis valde. Komerclikuma 271.pants paredz, ka gadījumos, kad akciju sabiedrībai ir konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas procesa pazīmes, valdei par to ir jāziņo padomei un jāsasauc akcionāru sapulce, kam ir jālemj par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.

2. Juridiskās personas vadībai ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja sabiedrība nevar izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa plānu

Maksātnespējas likuma 51.panta 5.daļa un 57.panta 1.daļa nosaka, ka juridiskajai personai ir jāiesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, ja tā nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.

Tiesiskās aizsardzības procesā juridiskā persona sagatavo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, un savā darbībā tai ir jāievēro šis plāns. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā tiek norādīts arī kreditoru saistību izpildes grafiks, bet, ja juridiskā persona šo grafiku nespēj izpildīt, t.i., nevar samaksāt kreditoriem plānā paredzētos naudas līdzekļus plānā paredzētajā termiņā, juridiskās personas vadībai ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, neskatoties uz to, ka ir pasludināts tiesiskās aizsardzības process.

3. Sabiedrības vadībai (likvidatoram) ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja likvidācijas procesā nav iespējams segt visus parādus

Gan Maksātnespējas likums (57.panta 1.daļa), gan Komerclikums (323.pants) paredz, ka gadījumā, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

4. Naudas līdzekļu trūkums neatbrīvo juridiskās personas vadību no pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu

Juridiskās personas vadība (kas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībā ir valde) vada un pārzina sabiedrības darbību, tai skaitā pārzina juridiskās personas finanses, tāpēc sabiedrības vadība atbild par to, lai juridiskajai personai pietiktu līdzekļi tās darbības izbeigšanai finansiālo problēmu gadījumā. Tas vien, ka juridiskās personas vadība nav zinājusi, ka maksātnespējas procesa uzsākšanai nepieciešami līdzekļi, neatbrīvo vadību no pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Praksē sabiedrības valdes locekļi parasti paši no saviem personīgajiem līdzekļiem samaksā ar maksātnespējas procesa uzsākšanu saistītos izdevumus (aizdod sabiedrībai naudu).