Valdes locekļu pienākumi juridiskās personas maksātnespējas procesā

1. Valdes locekļiem ir pienākums nodot administratoram sabiedrības dokumentus

Maksātnespējas likuma noteiktumi attiecībā uz dokumentu nodošanu administratoram ir savstarpēji pretrunīgi. Maksātnespējas likuma 70.panta 2.daļa nosaka, ka parādnieka pārstāvim (valdes loceklim) ir jānodod administratoram visus parādnieka organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu. Turpretī Maksātnespējas likuma 72.1pants nosaka, ka valdes locekļi ir atbildīgi tikai gadījumā, ja administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

No šiem likuma noteikumiem ir saprotams, ka grāmatvedības dokumenti par pēdējiem trijiem gadiem ir jānodod un pilnā apmērā, taču likums viennozīmīgi nenosaka, kas notiek gadījumā, ja valdes locekļi nenodod administratoram dokumentus, kas ir vecāki par trim gadiem. Likumā Par grāmatvedību ir noteikti grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiki, un īsākais dokumentu glabāšanas laiks ir pieci gadi, tāpēc valdes locekļu rīcībā būtu jābūt arī vecākiem grāmatvedības dokumentiem.

Atbildību par dokumentu nenodošanu administratoram nosaka divi likumi – Maksātnespējas likums un Krimināllikums.

Maksātnespējas likuma 72.1 pants paredz, ka gadījumos, ja administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, valdes locekļiem ir jāmaksā zaudējumu atlīdzība – naudas summa iesniegto kreditoru prasījumu pamatparāda apmērā. Šis likuma noteikums ir viennozīmīgs un paredz konkrētu zaudējumu apmēru, tāpēc sabiedrības grāmatvedības dokumentu par pēdējiem trim darbības gadiem nenodošana visbiežāk var beigties ar visai neizdevīgām sekām valdes locekļiem – pienākumu apmaksāt visus maksātnespējas procesā iesniegtos kreditoru prasījumus to pamatparāda apmērā.

Krimināllikuma 215.pants. „Maksātnespējas procesa kavēšana” paredz atbildību par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesā un maksātnespējas procesa gaitas kavēšanu, kas var izpausties arī kā dokumentu nenodošana, slēpšana vai iznīcināšana. Taču dokumentu nenodošana var tikt atzīta par noziegumu tikai tad, ja tā tiek izdarīta ar tiešu nodomu, t.i. tikai tad, ja valdes loceklis ir paredzējis un vēlējies šajā likumā paredzētās sekas – likt šķēršļus maksātnespējas procesa gaitā. Ja valdes loceklis vai sabiedrības grāmatvedis ir netīšām pazaudējis vai iznīcinājis dokumentus, vai dokumenti kā citādi ir zuduši bez valdes locekļa nodoma tos iznīcināt, valdes locekļus nevarēs saukt pie kriminālatbildības. Turklāt, ņemot vērā policijas lielo nevēlēšanos ierosināt kriminālprocesus par dokumentu nenodošanu, visbiežāk, ja vien valdes locekļi ir nodevuši vismaz daļu no dokumentiem vai dokumentus par pēdējiem trim gadiem, policijā kriminālprocesu neuzsāks.

2. Valdes locekļiem ir pienākums nodot administratoram sabiedrības mantu

Maksātnespējas likuma 70.panta 2.daļa nosaka, ka parādnieka pārstāvim (valdes loceklim) ir jānodod administratoram visa parādnieka manta. Maksātnespējas likuma noteikumi nenosaka kārtību, kā ir jānodod manta, kā arī neuzliek par pienākumu valdes locekļiem mantu pēc administratora pieprasījuma kaut kur pārvest, uzglabāt vai kā savādāk rīkoties ar šo mantu, vai segt no saviem līdzekļiem izdevumus, kas saistīti ar mantas pārvešanu, glabāšanu vai uzturēšanu.

Ar sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu par sabiedrības vienīgo vadītāju kļūst administrators, tāpēc jau ar šo brīdi administrators ir tiesīgs rīkoties ar mantu un atbild par mantas uzglabāšanu. Minētā iemesla dēļ likumā noteiktais valdes locekļa pienākums nodot mantu faktiski ir tikai pienākums sastādīt mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, kurā ir norādīts mantas saraksts, kā arī norādīt administratoram, kur atrodas manta.

Atbildība par mantas nenodošanu ir noteikta Krimināllikuma 215.pantā, kas paredz atbildību par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesā, kas var izpausties arī kā nelikumīga mantas atsavināšana, mantas vai darījumu slēpšana. Taču mantas nenodošana vai slēpšana var tikt atzīta par noziegumu tikai tad, ja tā tiek izdarīta ar tiešu nodomu, t.i. tikai tad, ja valdes loceklis ir paredzējis un vēlējies šajā likumā paredzētās sekas – nenodot vai slēpt mantu, tādejādi liekot šķēršļus maksātnespējas procesā. Ja valdes loceklis nav nodevis mantu citu iemeslu dēļ, piemēram, ir uzskatījis, ka manta ir bezvērtīga, vai mantu ir pārdevis, tikai nav iegrāmatojis sabiedrības grāmatvedībā, valdes locekli nevarēs saukt pie kriminālatbildības. Arī praksē valdes locekļi par mantas slēpšanu gandrīz nekad netiek saukti pie kriminālatbildības.

Par mantas nenodošanu valdes loceklis parasti atbild civiltiesiskā kārtībā. Komerclikuma 169.pants nosaka valdes locekļa pienākumu rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Ja administrators, pārbaudot grāmatvedības dokumentus, konstatē, ka saskaņā ar grāmatvedības dokumentiem sabiedrībai ir jābūt mantai, bet valdes locekļi šo mantu nav nodevuši, un nevar arī izskaidrot, kur manta ir palikusi, tas nozīmē, ka valdes loceklis nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, t.i., nav nodrošinājis mantas saglabāšanu, par ko pret valdes locekli var celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

3. Valdes locekļiem ir pienākums sniegt informāciju administratoram un tiesai

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 71.pantu valdes loceklim (parādnieka pārstāvim) ir pienākums sniegt administratoram un tiesai to pieprasītās ziņas par sabiedrību. Ja valdes loceklis šis ziņas nevar sniegt, tas viņam ir rakstiski jādara zināms administratoram un tiesai.

Lai gan šis likuma noteikums uzliek diezgan būtisku pienākumu valdes locekļiem, praksē šis pienākums bieži vien nav nu nav izpildāms, vai tiek izpildīts formāli, proti, valdes loceklis rakstveidā informē administratoru, ka valdes locekļa rīcībā nav pieprasītās ziņas.

Neviens likums nenosaka valdes locekļiem pienākumu paturēt galvā ziņas par savu uzņēmumu, uzņēmuma veiktajiem darījumiem vai kādiem citiem ar uzņēmumu saistītiem faktiem, lai jebkurā laikā varētu sniegt tiesai vai administratoram ticamu un patiesu informāciju. Šīs informācijas saglabāšanai un noskaidrošanai ir domāta uzņēmuma grāmatvedība un grāmatvedības dokumenti.

Parasti fakti, par kuriem administrators prasa informāciju, ir notikuši jau sen, tāpēc valdes locekļi var būt par tiem jau aizmirsuši, vai var kļūdīties. Turklāt gandrīz vienmēr tad, kad no valdes locekļiem tiek prasītas ziņas, visi grāmatvedības dokumenti jau ir nodoti administratoram, un grāmatvedis uzņēmumā vairs nestrādā, tāpēc valdes loceklim nav ne dokumentu, kurus varētu pārbaudīt, lai iegūtu informāciju, ne grāmatveža, kas varētu palīdzēt sameklēt nepieciešamo informāciju. Tā kā visa sabiedrības saimnieciskā darbība tiek atspoguļota grāmatvedības dokumentos, par visiem svarīgajiem faktiem patiesībā var pārliecināties pats administrators, pārbaudot grāmatvedības dokumentus. Grāmatvedības dokumentu pārbaude, uzsākot juridiskās personas bankrota procedūru, ir viens no galvenajiem administratora pienākumiem.

Atbildība par ziņu nesniegšanu ir noteikta tikai Krimināllikuma 215.pantā, kas paredz atbildību par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesā, kas var izpausties arī kā tiesas vai administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana vai slēpšana. Taču informācijas nesniegšana vai slēpšana ir atzīstama par noziegumu tikai tad, ja tā tiek izdarīta ar tiešu nodomu, t.i. tikai tad, ja valdes loceklis ir paredzējis un vēlējies šajā likumā paredzētās sekas – likt šķēršļus maksātnespējas procesa gaitā. Ja valdes loceklis nav sniedzis informāciju citu iemeslu dēļ, piemēram, ir aizmirsis par notikumiem, vai nav sniedzis informāciju tāpēc, ka nav bijis pārliecināts, ka viņš var sniegt pareizu informāciju, valdes locekli nevarēs saukt pie kriminālatbildības. Arī praksē valdes locekļi par ziņu nesniegšanu gandrīz nekad netiek saukti pie kriminālatbildības.

4. Valdes locekļiem ir pienākums ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, uz kurām viņi uzaicināti

Maksātnespējas likuma 70.pantā ir paredzēts valdes locekļa (parādnieka pārstāvja) pienākums ierasties uz kreditoru sapulcēm, uz kurām viņi ir uzaicināti. Taču likumā nav paredzēts administratora pienākums informēt valdes locekli par kreditoru sapulcēm, tāpēc faktiski valdes loceklim ir pienākums ierasties uz kreditoru sapulci tikai tad, ja administrators īpaši rakstveidā uzaicina valdes locekli uz kreditoru sapulci.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 68.pantu administrators nosaka parādnieka pārstāvi vai pārstāvjus (parasti valdes locekļus) un savu lēmumu nosūta tiesai, tāpēc valdes loceklis kļūst par lietas dalībnieku, un tiesas nereti par visiem tiesā attiecīgajā lietā izskatāmajiem jautājumiem informē arī valdes locekļus un uzaicina viņus uz tiesas sēdēm.

Ja valdes loceklis, kurš kā parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesā tiek aicināts uz tiesas sēdi, savlaicīgi nosūta tiesai vēstuli, informējot, ka neieradīsies uz tiesas sēdi, parasti tiesa par valdes locekļa neierašanos uz tiesas sēdēm nekādas sankcijas nepiemēro. Taču tas nenozīmē, ka valdes loceklis vienmēr var droši neierasties uz tiesas sēdēm. Tiesai ir tiesības gadījumos, ja lietas dalībnieks neierodas uz tiesas sēdi un neierašanās iemesls nav attaisnojošs, uzlikt naudas sodu līdz 150 eiro.

Atbildība par neierašanos uz kreditoru sapulcēm un tiesu ir noteikta Krimināllikuma 215.pantā, kas paredz atbildību par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesā, kas var izpausties arī kā izvairīšanās no piedalīšanās lietas izskatīšanā vai kreditoru sapulcē juridiskās personas maksātnespējas procesā. Taču nepiedalīšanos tiesas sēdēs vai kreditoru sapulcēs var atzīt par noziegumu tikai tad, ja tā tiek izdarīta ar tiešu nodomu, t.i. tikai tad, ja valdes loceklis ir paredzējis un vēlējies šajā Krimināllikuma pantā paredzētās sekas – likt šķēršļus maksātnespējas procesa gaitā un kavēt maksātnespējas procesa gaitu. Par maksātnespējas procesu ir atbildīgs administrators, un administratora pienākums ir noskaidrot visu maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju, tai skaitā pieprasot ziņas no valdes locekļiem, un sniegt informāciju tiesai un kreditoru sapulcei, tāpēc situācijas, kad valdes loceklis ar neierašanos kreditoru sapulcē vai tiesā var kavēt maksātnespējas procesu, praktiski ir neiespējamas.

5. Valdes locekļiem ir pienākums informēt tiesu un administratoru par savas dzīvesvietas maiņu

Maksātnespējas likuma 70.pants nosaka, ka valdes loceklim (parādnieka pārstāvim) ir pienākums informēt tiesu un administratoru par savas jaunās dzīvesvietas adresi, ja valdes loceklis maina savu dzīvesvietu.

Minētais pienākums ir paredzēts tāpēc, lai valdes loceklis saņemtu administratora un tiesas sūtītos dokumentus un pieprasījumus.

Likumā nav noteikta valdes locekļa atbildība par šī pienākuma nepildīšanu, un arī praksē valdes locekļi visbiežāk par savas dzīvesvietas maiņu neinformē administratoru un tiesu. Taču paša valdes locekļa interesēs ir norādīt savu pareizo dzīvesvietas adresi, jo administratoram ir pienākums dažus maksātnespējas procesā sagatavotos dokumentus nosūtīt arī parādnieka pārstāvim (valdes loceklim).